12.08.2019.

Ingemārs Liakovičus

Mans kolēģis robots

Aptuveni pirms astoņiem gadiem biju uzņēmuma vadītājs uzņēmumā, kur viens no plašā uzņēmējdarbības spektra produktiem bija pašapkalpošanās kases. Tikāmies ar lielāko mazumtirdzniecības ķēžu biznesa vadītājiem un no visiem saņēmām skaidru atbildi, ka investīciju atmaksāšanās laiks ir neadekvāti garš un investīciju nebūs.

Pirms vairākiem gadiem lielākās mazumtirdzniecības ķēdes pašapkalpošanās kases sāka ieviest masveidā, un šobrīd tās tiek ļoti intensīvi izmantotas. Pircēji tās lietot iemācījās ļoti ātri, jo alternatīva bija stāvēt garā rindā pie dažām kasēm, kurās pircējus apkalpo kasieri. Pircējs nestāv rindā, lielveikala kasieris uzrauga vismaz duci (lielākos veikalos pat krietni vairāk) kases aparātu. Tehnoloģija + pašapkalpošanās = izdevīgi (angļu val. Win-Win) visiem. Lai gan šajā laikā pieaugušas arī kasieru algas un saistītās izmaksas, nojaušu, ka galvenais šādas pašapkalpošanās iekārtu izplatības iemesls ir pamatīgais darbinieku trūkums.

Tagad mazliet sausas, bet ļoti daiļrunīgas statistikas. Bezdarbs Latvijā no apmēram 17 % 2012. gadā ir nokrities līdz 6,9 % 2019. gada 1. ceturksnī, turklāt tiek prognozēts, ka 2020. gadā tiks pārspēts 2007. gada rekords. Te vēlos atgādināt, ka kopš minētā 2012. gada darba tirgus ir zaudējis ap 200 tūkstošiem darbaļaužu ekonomiskās migrācijas dēļ.

Vidējā alga ir pieaugusi no 685 EUR 2012. gadā līdz 1004 EUR 2019. gadā. Protams, šie ir oficiālie dati, nav ierēķinātas dažādas Latvijai raksturīgās blēdības, taču palielinājuma tendence ir redzama skaidri, turklāt tieši pēdējo trīs gadu laikā algu palielinājums bijis visdinamiskākais.

Un tagad smagā artilērija… Ja skatāmies uz darba tirgu, sadalot 25–64 gadus vecos iedzīvotājus 5 gadu intervālos, tad katrā piecgades intervālā ir vidēji 120–130 tūkstošu cilvēku (piemēram, 25–29 g. v. intervālā — 130 tūkstošu, 30–34 g. v. intervālā — 140 tūkstošu utt.). 15–19 un 20–24 gadu veco iedzīvotāju, kuri patlaban ienāk vai drīzumā ienāks darba tirgū, intervālā šobrīd ir 80–86 tūkstoši (!) cilvēku; tad atkal būs neliels pieaugums (0–4 g. v. — mazliet vairāk par 100 tūkstošiem). Tuvāko 15 gadu laikā problēma tikai padziļināsies.

Avots: Mortena Hansena (Morten Hansen) prezentācija konferencē „Digital Mind RPA” 15.05.2019.

Visbeidzot — Latvijas uzņēmumu ģenerētais apgrozījums uz vienu darbinieku gadā, kā parasti pieņemts mērīt uzņēmuma efektivitāti, ir Eiropas Savienības (ES) beigu daļā, apsteidzot tikai Horvātiju, Rumāniju un Bulgāriju. Tas sasniedz 67 tūkstošus EUR uz vienu darbinieku, krietni atpaliekot no ES vidējā līmeņa, kas ir aptuveni par 30 tūkstošiem EUR vairāk.

Tātad secinājums vienkāršs: darbinieku piesaiste kļūs aizvien sarežģītāka, darbinieki pieprasīs arvien lielāku algu, uzņēmumi nespēs piedalīties šajā sacensībā, ja vienlaikus netiks paaugstināts ieņēmums uz vienu strādājošo. Ieņēmumus var palielināt, paaugstinot cenas, uzlabojot efektivitāti vai izmantojot abus nosauktos paņēmienus.

Labā ziņa — vidējais Latvijas uzņēmums efektivitātes jautājumā ir paveicis tik maz, ka iespējas uzlabot situāciju ir ļoti plašas. Viens no efektīvākajiem paņēmieniem ir digitāls uzņēmums ar maksimāli automatizētiem biznesa procesiem. Un — neatkarīgi no uzņēmuma izmēra un vadības zināšanām automatizācijas jomā — par šo jomu būs spiesti intensīvi domāt pilnīgi visi, kuriem būs iecere izdzīvot sacensībā par talantiem un spējā samaksāt tiem algu.

Viens no automatizācijas rīkiem, kurš var sniegt nenovērtējamu pienesumu efektivitātes paaugstināšanā, ir robotikas procesu automatizācija (Robotics Process Automation — RPA).

RPA ir tāds procesu automatizācijas virziens, kurā robotikas programmatūra tiek apmācīta un turpmāk veic darbības, ko iepriekš IT sistēmās darīja cilvēki. RPA robotiem var uzticēt atkārtojamus darbus, kuros nav nepieciešama intuīcija, empātija, emocijas u. c. tikai cilvēkam piemītošas spējas. Roboti palīdz cilvēkiem un veic darbu viņu vietā, atbrīvojot laiku augstākas pievienotas vērtības aktivitātēm. RPA plaši var izmantot datu ievadei no sistēmas sistēmā, datu pārbaudei un validācijai, dažādiem laikā ierobežotiem darbiem. Dažkārt sistēmu integrācijas vietā daudz prātīgāk ir izmantot tieši RPA. Daži mūsu klienti šos robotus uzskata par virtuālajiem darbiniekiem, tiem ir savs e-pasta konts, sava parole citām sistēmām un pat vārds.

Pasaulē šīs tehnoloģijas vienkāršība un spēks ir ļoti labi apjausti, tās lietošanas apjoms ik gadu dinamiski pieaug. Arī Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kuri ļoti veiksmīgi izmanto minētās tehnoloģijas iespējas, daudzi uzņēmumi apsver tās ieviešanu, citi to darīs vistuvākajā nākotnē.

Ar šo ievadrakstu atklājam rakstu sēriju, kurā regulāri dalīsimies ar RPA piemēriem iztēles veicināšanai, ar veiksmes stāstiem, kuri apliecinās RPA pievienoto vērtību.

Un atcerieties — jaunie cilvēki, kuri pievienojas jūsu komandai, vēlēsies mainīt pasauli, nevis pavadīt dienas, ievadot datus sistēmās. Mēs varam palīdzēt jums kļūt par efektīvu uzņēmumu un iekārotu darba devēju.

Uz tikšanos nākamajos rakstos un jūsu birojos!

Ieskaties, kā sākās mūsu RPA stāsts.