Digitalizācijas un ilgtspējas tandēms

Ar 2024. gadu Eiropas Savienība ieviesīs obligātu prasību uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk nekā 500 darbinieku, ik gadu sniegt standartizētu atskaiti par tādu biznesa procesu un sistēmu ieviešamu, kas mazina ietekmi uz klimatu un veicina sociāli atbildīgu attieksmi pret darbiniekiem un sabiedrību kopumā.

Divus gadus vēlāk šāda prasība attieksies arī uz vidējiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 250 darbiniekiem. Tas nozīmē, ka vides un ilgtspējas mērķi būs jāievieš uzņēmumu biznesa modelī un ilgtermiņa stratēģijā, bet tas būs iespējams tikai tad, ja mainīsim domāšanu un veidu, kā strādājam – efektīvāk izlietojot resursus, izvēloties caurspīdīgākas piegādes ķēdes, mazāk patērējot enerģiju.

Kā liecina tehnoloģiju uzņēmuma “Workiva” aptauja, šobrīd viena no galvenajām uzņēmumu problēmām ir labas kvalitātes datu trūkums par biznesa un piegādes ķēžu ietekmi uz vidi un sabiedrību, un uzņēmējiem nav uzticības pašlaik pieejamajiem datiem, lai kvalitatīvi izpildītu prasības.

Tas nozīmē, ka biznesa digitalizācija ir kļuvusi par akūtu nepieciešamību, lai sasniegtu ilgtspējas mērķus, jo tehnoloģijas un dati ir nepieciešami, lai atbalstītu un nodrošinātu pārmaiņu ieviešanu. Kāpēc informācijas sistēmas ir tik būtiskas?

Piemēri var būt ļoti dažādi, kā tehnoloģijas var palīdzēt samazināt ietekmi uz klimatu – no sensoriem nolasot temperatūru noliktavā, var laikus novērst produktu bojāšanos, vai samazināt energoresursu patēriņu, kas rodas pastiprināti dzesējot noliktavu, ja vaļā atstātas durvis.

Tāpat tehnoloģijas var palīdzēt ražot produktus ar lielāku pievienoto vērtību vai ienesīgumu, nepalielinot ietekmi uz vidi, precīzāk plānojot nepieciešamo izejmateriālu daudzumu, uzkrājumu apjomu un samazinot atkritumus. Modernu tehnoloģiju izmantošana palielina arī uzņēmumu spēju pielāgoties mainīgai biznesa videi, kas šī brīža neskaidrajos ekonomiskajos apstākļos nav mazsvarīgi.

Tas nozīmē, ka ilgtspēja un digitālā transformācija ir ļoti cieši saistīti jēdzieni – pirmā ietekmē organizāciju stratēģiju un biznesa modeļus, otrā ļauj šo stratēģiju realizēt un saprast, kādu ietekmi uz pasauli uzņēmējdarbība atstāj un vai tā atbilst sabiedrības ilgtermiņa vajadzībām. Šo procesu cieša mijiedarbība ļauj izstrādāt tādus pakalpojumus un produktus, kas nerada papildu izmaksas patērētājam un slogu apkārtējai videi. Uzņēmumi, kas šim tendencēm nepievērsīs pienācīgu uzmanību, kļūs arvien grūtāk īstenot savu biznesu.

Savukārt tiem, kas savās operacionālajās darbībās integrēs digitalizācijas un ilgtspējas stratēģijas, saskaņā ar tehnoloģiju uzņēmuma “Accenture” pētījumu, ir 2,5 reizes lielāka iespēja kļūt par līderiem savā nozarē.

Protams, arī digitālo rīku izmantošana pati par sevi patērē energoresursus, tādēļ arvien plašāk būs jāizmanto zaļā enerģija. Piemēram, mākoņskaitļošana būtiski samazina ietekmi uz vidi, jo to pašu uzdevumu veikšanai nepieciešams mazāk enerģijas, turklāt datu centros arvien vairāk izmanto zaļo enerģiju – Latvijas datu centru pakalpojumu sniedzējs DEAC ir pilnībā pārgājis uz atjaunojamu enerģiju.

Digitālā transformācija ir atslēga uz noturīga un ilgtspējīga biznesa izveidi, kas rada vērtību gan akcionāriem, darbiniekiem un klientiem, gan sabiedrībai kopumā un vienlaikus nodrošina arī biznesa mērķu sasniegšanu.

Digitalizācijas un ilgtspējas procesi ir tandēms, kas viens otru papildina un atbalsta, un augstāku rezultātu iegūšanai tos noteikti vajadzētu īstenot saskaņoti un integrēti. Kā angliski teiktu – it’s a match! *no angļu val.- Tā ir saderība!