Digitālā mazspēja

Digitālā mazspēja ikdienā

Mēs izveidojam dokumentu un nosūtam kolēģiem e-pastā vai, digitālu briedumu sasniegušos uzņēmumos, ievietojam dokumentu pārvaldības sistēmā izvērtēšanai, komentāriem, labojumiem. Tad, caur jau pieminētajiem digitālajiem rīkiem, mēs šo dokumentu, piemēram, līgumu saskaņojam mūsu organizācijas iekšienē un esam gatavi to  nosūtīt izvēlētajam partnerim izskatīšanai.

Dokumenta saņēmējs to elektroniski izplata savā organizācijā. Atkal komentē, papildina, labo…

Tad uzsākas elektroniska dokumenta sūtīšana ar komentāriem starp organizācijām, kamēr dokuments tiek saskaņots. Tajā brīdī, lielākajā daļā gadījumu, digitālajā procesā iestājas tehnoloģisks pārrāvums un viena no organizācijām dokumentu drukā, paraksta ar tinti un lauza galvu, kā šo dokumentu operatīvi aizgādāt otram partnerim parakstīšanai. Labākajā gadījumā parakstītāji ir uz vietas, sliktākajā - dokuments pavāļājas nedēļu uz kāda galda, līdz otra puse arī paraksta un atkal jau lauza galvu, kā šo parakstītā dokumenta vienu eksemplāru nogādāt partnerim.

Kad nu beidzot dokuments ir parakstīts, mēs to ieskenējam un noglabājam elektroniski kādā no mapītēm failu serverī, savukārt, digitālie pirmrindnieki ievieto to savās dokumentu pārvaldības sistēmās. Un par cik elektroniski pievienotie faili ir tikai kopijas, tad domājam, kur nu tagad glabāt oriģinālus. Pie kam dokumenti mēdz saturēt personas datus, tad nu vēl domājam par šiem jautājumiem…

Jau gandrīz piecus gadus mana ikdiena saistīta ar tehnoloģijām. Ikdienā ļoti novērtēju, kā tās atvieglo manu dzīvi, paaugstina manu darbību efektivitāti, ļauj paveikt vairāk. Esmu arī droša elektroniskā paraksta regulārs lietotājs un cenšos būt viens no apmēram 50 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri dara visu iespējamo, lai izmantotu savu laiku lietderīgi un nenodarbotos ar tādām vērtību nepievienojošām darbībām kā drukāšana un dokumentu loģistikas organizēšana.

Sadarbība ar valsts iestādēm

Kamēr komunicēju ar valsts un pašvaldības iestādēm, manas efektivitātes alkas tiek pilnībā apmierinātas. Elektroniskais paraksts ir viens no likumīgajiem paraksta veidiem un visas valsts un pašvaldību iestādes, ar kurām nācies pēdējo piecu gadu laikā sazināties, likumus ievēro un šo iespēju sniedz. Daudz sarežģītāk ir ar biznesa organizāciju gatavību pieņemt šo mūsdienīgo paraksta veidu.

Pieredze ar privāto sektoru

Aptuveni pusgadu atpakaļ uzrakstīju savas kompānijas automašīnas iegādi finansējošai līzinga kompānijai (Top 5 kompānija Baltijā), ka vēlētos pārskatīt nodrošinājumu viņu finansētajai automašīnai un izskatīt iespēju noņemt manu kā privātpersonas galvojumu. Līzinga ņēmēja finanšu dati kombinācijā ar maksāšanas disciplīnu un spēkrata tirgus vērtību ļāva pieņemt man pozitīvu lēmumu un drīz vien mani sasniedza patīkams e-pasts no bankas ar uzaicinājumu, iepriekš sarunājot vizīti, ierasties bankā parakstīt dokumentus. Uz manu piedāvājumu bankā neierasties un parakstīt dokumentu ar drošu elektronisko parakstu, kura lietošanu attiecīgajos procesos pieļauj arī banku regulators, sekoja atbilde, ka diemžēl bankai nav tehniska risinājuma elektroniskai parakstīšanai un man tomēr būs jāierodas filiālē. Galvojuma noņemšana motivēja, tāpēc devos uz filiāli, taču nākamajā reizē, domājot par jauna auto iegādi, viens no parametriem lēmuma pieņemšanā būs attiecīgās organizācijas digitālo kanālu iespējas.

Līdzīgs stāsts bija kādam manam kolēģim, kuram, lai  atgūtu KASKO maksājuma daļu sakarā ar viņam piederošā auto pārdošanu, nācās ne pa jokam nopūlēties, lai lielas apdrošināšanas kompānijas darbiniece liktu lietā savas radošās spējas un tomēr rastu iespēju pieņemt elektroniski parakstītu iesniegumu no kolēģa. Šeit nemaz nerunāšu par tiem neskaitāmajiem gadījumiem, kad nesekmīgi mēģinu vienoties par iespēju dokumentus parakstīt elektroniski ar mazākiem Latvijas uzņēmumiem.

Digitālās mazspējas stimulatori

Kopumā problēmai ir vairāki cēloņi. Pirmkārt, jau ļoti nelielais elektroniskā paraksta lietotāju skaits. Kopumā paraksts ir izsniegts apmēram 300 000 Latvijas iedzīvotāju “iešūts” ID kartes čipā. Kaut reizi izmantojuši e-parakstu ir apmēram 50 000 Latvijas iedzīvotāju, regulāri to lieto daudz mazāk e-paraksta īpašnieku. Tas nozīmē, ka biznesa organizācijām ir ļoti dārgi veidot kanālus un risinājumus elektroniskai parakstīšanai, ja tos potenciāli lietos niecīgs skaits klientu.

Lietotāju skaits ir tik neliels, pirmkārt, jau mārketinga trūkuma, vai, es pat teiktu, pilnīgas neesamības dēļ. Valsts praktiski līdz šim nav darījusi neko lai popularizētu šo efektīvo un mūsdienīgo paraksta veidu, skaidrojot ieguvumus un mudinot rīkoties.

Protams, viens no lieliem šķēršļiem lai uzsāktu droša elektroniskā paraksta lietošanu, ir datora sagatavošana risinājumam un visu nepieciešamo sertifikātu instalēšana, kura man kopā ar IT speciālistu, uzturot komunikāciju ar LVTRC speciālistiem, aizņēma 3 stundas divu dienu garumā. Maigi izsakoties, LVTRC izveidotais paraksts nav lietotājam draudzīgākais risinājums, taču šobrīd alternatīva ir pasūtīt LVTRC mobilo paraksta versiju, kuru, parakstot DPD kurjera atgādātu līgumu, var samērā vienkārši aktivizēt un sākt lietot.

Visbeidzot cerīgi raugos uz Smart-ID izstrādātāju 08.11.2018. izplatīto paziņojumu par risinājuma sertifikāciju droša elektroniskā paraksta funkcionalitātei, kas nozīmē, ka potenciāli mums ir ļoti daudz e-paraksta lietotāju, kuriem tikvien jāizdara kā lieku reizi jāapmeklē savas bankas (Swedbank, SEB vai Luminor) kāda no filiālēm un jāpieslēdz paraksta funkcionalitāte savam Smart-ID.

Ļoti ceru šādā veidā kritiskā masa e-paraksta lietotāju tiks sasniegta un turpmāk mēs izvairīsimies no tehnoloģiska pārrāvuma mūsu nevainojamos digitālajos procesos un strādāsim efektīvi un gudri.