Cieņā — COVID 19, jūsu digitalizācijas partneris

Pagājušā gada sākumā negaidīti piezvanīja mana 73 gadus jaunā mamma, pauda gatavību un apņemšanos uz karstām pēdām iegādāties viedtālruni un lūdza atbalstu tā izvēlē un formalitāšu nokārtošanā. Te jāpiebilst, ka pirms vairākiem gadiem visādi centos mammu pierunāt pieņemt lietošanā manu veco datoru, pieslēgt internetu un apgūt minimālas datorprasmes. Pavērsiens mammas domāšanā notika, komunicējot ar sava vecuma tehnoloģiski nobriedušākām draudzenēm, — un radās interese. Tagad mamma veic bankas pārskaitījumus, piemeklē slimības pašatklātajiem simptomiem un izzina pasauli. Vakardien, kārtējā „WhatsApp” videozvana laikā, mamma stāstīja, ka acīmredzot kāds augstāks spēks viņu mudinājis iet tehnoloģiju gaismas virzienā pareizajā brīdī — viņa nespēj iedomāties, kā bez interneta un viedtālruņa varētu dzīvot šajā trauksmainajā laikā…

Šobrīd daudzās jo daudzās ģimenēs cilvēki cits citam palīdz apgūt visdažādākās tehnoloģijas, kuras vienā vai otrā veidā ļauj pielāgoties situācijai, turpināt pildīt darba pienākumus un nodrošināt mājsaimniecības funkcionēšanu.

Varu derēt, ka rūdītākais tehnoloģiju noliedzējs šobrīd apgūst kādu jaunu lietotni vai mēģina pieslēgties kādam jaunam IT risinājumam, par kura eksistenci iepriekš nebija pat nojautis, ik dienas kļūstot par kripatiņu digitālāks un tehnoloģiski gudrāks.

Par ko ir prieks?

Ik gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek publicēts DESI indekss (Digital Economy and Society Index), kurš raksturo katras ES valsts digitālo attīstību un konkurētspēju (1. attēls). 2019. gadā Latvija šajā indeksā ir tuvāk beigu galam (18. vieta no 28 valstīm), taču, kā redzams diagrammā, galvenais statistikas samērā nesliktā rādītāja glābējs ir interneta ātrums mūsu valstī. Savukārt, ja skatāmies uz sadaļu „Human capital”, kas raksturo sabiedrības digitālās prasmes (dažādu programmu, lietotņu izmantošana), un sadaļu „Integration of Digital Technology”, kas uzrāda uzņēmumu gatavību ieviest jaunus IT risinājumus savos uzņēmumos (izpratne par tehnoloģijām), Latvija ir vienā no zemākajām vietām starp visām ES valstīm. COVID-19 krīze mums var palīdzēt ievērojami paaugstināt šos DESI radītājus, savukārt augstāki DESI rādītāji neapšaubāmi ir saistīti ar ekonomiskās efektivitātes un konkurētspējas rādītājiem.

Īsāk sakot, ir pamats ticēt, ka krīzes laikā — bet it sevišķi pēc krīzes! — mēs daudz straujāk ieviesīsim IT risinājumus savā biznesā un mūsu ekonomika kļūs spēcīgāka.

1. attēls. 2019. gada DESI indeksa diagramma

Uzņēmuma „Digital Mind” fokusā jau vairāk nekā 16 gadus ir organizāciju efektivitāte un digitālo pārrāvumu novēršana.

Viens no populārākajiem digitālajiem pārrāvumiem ir elektroniski saskaņotu un apstiprinātu dokumentu izdrukāšana, parakstīšana, skenēšana un sūtīšana partnerim un tam sekojoša abpusēji parakstītu saņemto oriģinālu skenēšana un saglabāšana gan elektroniskajā, gan fiziskajā arhīvā.

Pirmais dokuments ar elektronisko parakstu Latvijā tika parakstīts 2006. gada 4. oktobrī, taču visus šos 14 gadus absolūtais vairākums Latvijas organizāciju, neizmantojot elektroniskā paraksta iespējas, izvēlas sadzīvot ar minēto digitālo pārrāvumu, radot sev virkni grūti risināmu problēmu. Protams, tam ir vairāki iemesli, un viens no tiem ir vecā parauga tehnoloģiju iespējas un izaicinājumi. Latvijas situācija šajā ziņā nav unikāla, tāpēc te šo jautājumu sīkāk neiztirzāšu. Taču šobrīd veco tehnoloģiju vietā ir nākušas jaunas — un elektroniskā parakstīšana kļuvusi vienkārša un saprotama. Katram no mums kabatā ir kāds paraksta rīks. „Digital Mind” produktu klāstā ir risinājums „SigningServices” — elektroniskās parakstīšanas rīku apkopotājs (agregators), kas paredzēts organizācijām dokumentu parakstīšanai ar visiem reģionā pieejamajiem elektroniskā paraksta rīkiem tieši uzņēmumu IT sistēmās un e-kanālos. Risinājuma sūtība ir maksimāli vienkāršot parakstīšanas procesu, automatizējot visas vērtību neradošās darbības.

Šobrīd novērojam ļoti lielu interesi kā par elektroniskās parakstīšanas tēmu kopumā, tā arī par mūsu produktu. Taču galvenais prieks ir par tendenci un sabiedrības pieaugušo gatavību likvidēt digitālos pārrāvumus un parakstīt dokumentus elektroniski. Šis būs vēl viens ieguvums no COVID-19 krīzes, turklāt tas ietekmēs biznesa procesu efektivitāti.

Nesen uz biznesa tehnoloģiju platformas „BiSmart” klātienes skatuves pārdroši prognozēju, ka elektroniskā parakstīšana kļūs par valdošo parakstīšanas formu Latvijā nākamo 3–5 gadu laikā. Nu ko — laikam esmu bijis pārāk konservatīvs. Laipni lūgti 21. gadsimtā!

Ilgajos gados, kopš palīdzam uzņēmumiem kļūt digitāliem, mūsu galvenais klients ir organizāciju biznesa nodaļu vadošie darbinieki, visbiežāk CFO vai administratīvā vadītāja lomā. Šīs amatpersonas organizācijās ir atbildīgas par uzņēmuma efektivitāti un konkurētspēju. Domāju, ka COVID-19 krīzes rezultātā digitalizācijas jautājumi lielā mērā nonāks arī stratēģisko un biznesa risku novēršanas speciālistu dienaskārtībā. Šo cilvēku uzdevums būs pārliecināties, vai viņu IT infrastruktūra, tās uzstādījumi, izmantotās tehnoloģijas un darbinieku tehnoloģijpratība ļaus nodrošināt uzņēmuma darbības, pakalpojumu sniegšanas un produktu ražošanas nepārtrauktību un uzņēmuma ilgtspēju. Tādējādi digitalizācijas tēma organizācijās gūs lielāku iekšējo atbalstu.

Kā zināms, katra krīze ir iespēja — tas, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus. Vīruss vēl labu laiku būs ar mums, mums ik dienas jāspēj maksimāli ātri pielāgoties katrai vīrusa diktētajai izmaiņai. Ja katrs to ikdienā atcerēsies, mēs izķepurosimies. COVID-19 nav komēta. Būs dzīve pēc COVID. Tāda pati, tikai digitālāka.

Ingemārs Liakovičus,

AS „Digital Mind” CEO