21.01.2021.

Digital Mind

Biznesa tehnoloģiju tendences 2021. gadam

Mūsdienu tehnoloģiskais progress notiek ārkārtīgi strauji un sev līdzi nes jau sen nepieciešamas pārmaiņas. Taču attīstās ne tikai tehnoloģijas — reizē ar pasaules pielāgošanos Covid-19 ierobežojumiem pašreizējās tehnoloģijas mums ir ļāvušas izmēģināt jaunas strādāšanas, komunikācijas un savstarpējās iesaistes metodes. Tādējādi gan privātpersonām, gan uzņēmumiem ir jāapzinās sava pozīcija šo tehnoloģiju attīstībā.

Turpinājumā piedāvājam straujāk augošo tehnoloģiju apskatu 2021. gadam!

Mākslīgais intelekts (AI) un mašīnmācīšanās (machine learning)

Mākslīgais intelekts pēdējo gadu laikā ir saņēmis krietnu daudzumu plašsaziņas līdzekļu uzmanības, taču joprojām saglabā pozīciju arī 2021. gada tendenču sarakstā, jo, lai gan tehnoloģija vēl ir pavisam zaļa un tai priekšā garš attīstības ceļš, tā jau bieži tiek izmantota dažādos risinājumos, ar kuriem saskaramies ikdienā. Attēlu un sarunu identifikācija, navigācija un viedie asistenti ir tikai daži no risinājumiem, kuru darbībai tiek lietots mākslīgais intelekts.

Nākotnē arvien pieaugs AI loma, lai analizētu dažādus notikumus un iegūtu atziņas par to pamatā pastāvošajām saiknēm starp datiem. Starp piemēriem vērts minēt pieprasījuma prognozēšanu, lai rūpīgāk plānotu slimnīcu resursu lietošanu vai atklātu izmaiņas patērētāju uzvedībā, tādējādi ļaujot uz tām reaģēt ātrāk un sniegt labāku pieredzi.

Atsaucoties uz nesenu Splunk rakstu par AI un mašīnmācīšanos, mašīnmācīšanās tiek kategorizēta kā specifisks AI tips, lai sniegtu sistēmai datu kopu un liktu tai mācīties no tās. Taču tai nav spējas to darīt tādos apjomos, kā to paveic AI. Tāpēc mašīnmācīšanās vairāk tiek lietota ražošanas nozarēs, kur tai tiek iedota datu kopa, piemēram, par pieņemamu temperatūru uz ražošanas iekārtām. Pēc analīzes veikšanas mašīnmācīšanos sasaista ar sensoriem, kuri atrodas uz ražošanas iekārtām, un tā, balstoties uz iepriekš analizēto informāciju, spēj ziņot par iespējamām problēmām vai iekārtu pārkaršanu, pirms tas ir noticis.

Robotikas procesu automatizācija (RPA)

Tāpat kā AI un mašīnmācīšanās, RPA ir viena no tehnoloģijām, kas tiek lietota dažādu darbu automatizēšanai. Atšķirībā no iepriekšminētajiem risinājumiem RPA ir pietiekami nobriedusi un plaši lietojama jau tagad, turklāt tās ieviešanas izmaksas ir pieņemamas arī Latvijas uzņēmumiem. RPA ir programmatūra, kas spēj pazīt dažādas lietojumprogrammas (lietotnes), lai tajās veiktu darbu — apstrādātu darījumus, strādātu ar datiem un pat atbildētu uz e-pasta ziņojumiem. RPA spēj veikt rutīnas darbus, kam nav nepieciešama intuīcija, empātija, emocijas u. c. tikai cilvēkam piemītošas īpašības.

Ieviešot RPA, darbiniekiem tiek sniegta iespēja nodarboties ar augstākas pievienotās vērtības darbiem, nevis rutīnas datu apstrādi vai līdzīgiem uzdevumiem. RPA ir plaši lietojama gandrīz jebkurā uzņēmumā, piemēram, apdrošināšanas nozarē RPA lieto, lai automatizētu ienākošo iesniegumu apstrādi un tas vienlaikus palīdz samazināt cilvēka pieļauto kļūdu skaitu. McKinsey ziņo, ka apdrošināšanas nozarei ir potenciāls līdz 2025. gadam automatizēt 25 % no pastāvošajiem operatīvajiem uzdevumiem.

Atlīdzības pieteikuma izskatīšana ir darbietilpīgs process, kurā apdrošinātājam ir jāiegūst informācija no dažādiem avotiem. Piemēri — situācijas, kurās apdrošinātāji velta laiku informācijas ieguvei un verificēšanai:

  • auto apdrošināšana: policijas ziņojums par negadījumu, autovadītāju tiesību kopijas, bojāto auto fotogrāfijas;
  • ceļojumu apdrošināšana: bojātās bagāžas fotogrāfijas; pierādījums par iekāpšanu lidmašīnā.

Aicinām iepazīt arī citus Latvijai aktuālus RPA piemērus vai sazināties ar mums, ja rodas jautājumi par RPA ieviešanu jūsu uzņēmumā.

Blokķēde (blockchain)

Lai gan vairākums cilvēku, izdzirdot vārdu blockchain, domā par kriptovalūtām, šī tehnoloģija sniedz informācijas drošību, kas var tikt izmantota arī citos dzīves scenārijos. Vienkārši sakot, blokķēde ir dati, kuriem informāciju var tikai pievienot, taču nav iespējams dzēst vai izmainīt jau esošo saturu. No šā principa arī radusies termina otrā puse — chain jeb ķēde, jo, lietojot blokķēdi, tiek veidota informācijas ķēde. Tieši fakts, ka saturu nav iespējams izmainīt, ir tas, kas šo risinājumu padara tik drošu.

Blokķēde arvien plašāk tiek izmantota dažādos laukos:

  • loģistikā: lai modernizētu piegādes ķēdes, Maersk’s TradeLens sadarbībā ar IBM 2018. gadā palaida digitālu piegādes platformu, kas balstīta uz blokķēdi. Daudzi no transportēšanas un tirdzniecības procesiem ir dārgi, un pie tā daļēji vainojamas pašreizējās informācijas apstrādes sistēmas, kuras joprojām tiek pieprasīta manuāla pieeja un fizisku dokumentu apstrāde. Izmantojot jauno risinājumu, muita bez pārtraukumiem varēs nodrošināt iespēju visām iesaistītajām pusēm (gan importētājiem, gan eksportētājiem) nepieciešamo dokumentāciju saņemt ātri un digitāli. Pievienotā informācija ir garantēti neizmaināma, nodrošina privātumu iesaistītajām pusēm, kā arī skaidri parāda atbildīgos cilvēkus;
  • Igaunija — digitālā republika, kuru darbina blokķēde: lai piedāvātu sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus tiešsaistē, Igaunija savu digitālo sabiedrību sāka būvēt 1997. gadā. Iesniegt personas nodokļu aprēķinus aizņem vien trīs minūtes, balsošana vēlēšanās notiek tiešsaistē, un katrai personai ir digitāla medicīnas vēsture, turklāt katram igaunim ir valdības izsniegta digitālā identitāte.

Lietu internets (Internet of things — IoT)

IoT jeb lietu internets jau ir uzņēmis straujākus apgriezienus aiz okeāna, kur arvien izplatītāka kļūst dažādu mājas ierīču sasaistīšana tīklā. Patērētāji spēj šo tehnoloģiju pienesumu izbaudīt savā ikdienā: ja esam aizmirsuši fiziski aizslēgt durvis, to varam izdarīt attālināti; varam uzsildīt cepeškrāsni, kamēr braucam mājās no darba. Izmantojot IoT, uzņēmumiem ir iespēja panākt drošāku, efektīvāku un uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu, jo visu laiku tiek ievākti un analizēti saistītie dati. Tiek paredzēts, ka šādi varēsim laikus paredzēt iekārtu apkopi, paātrināt nepieciešamo medicīnisko aprūpi, uzlabot klientu apkalpošanas centru darbu, kā arī gūt ieguvumus, kurus vēl nespējam iztēloties.

Šobrīd mēs esam tikai pašā šīs tehnoloģijas sākumā — tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam pasaulē būs aptuveni 50 miljardi IoT ierīču, kas visapkārt pasaulei izveidos milzīgu, savstarpēji saistītu ierīču tīklu, sākot ar viedtālruņiem un beidzot ar virtuves iekārtām.

5G

IoT un 5G ir savstarpēji cieši saistītas tehnoloģijas, un tieši 5G attīstība ļauj tālāk attīstīt IoT vidi. 3G un 4G tehnoloģijas ļāva mums sērfot internetā, lietot internetā balstītus servisus un palielināja interneta joslas platumu, lai mēs spētu lietot Spotify, YouTube u. c. pakalpojumus, bet 5G mūsu ikdienu izmainīs daudz straujāk. 5G ļaus darboties pakalpojumiem, kas paļaujas uz AR (augmented reality) un VR (virtual reality), taču rūpnīcās būs iespējams uzstādīt HD kameras, ar kurām spēsim uzlabot darba drošības apstākļus un kontrolēt darba plūsmu. Sagaidāms, ka 5G spēlēs lomu arī satiksmes uzlabošanā, smart grid izveidē un smart retail,kur lielie dati tiks izmantoti, lai optimizētu procesus reāllaikā.

Lielbritānijas telekomunikācijas uzņēmumi aktīvi izstrādā 5G infrastruktūru, un ir sagaidāms, ka 2021. gadā arvien straujāk norisināsies 5G ekipējuma izvietošana visā pasaulē. Prognozējams, ka līdz 2021. gada beigām 5G darbība tiks nodrošināta vairāk nekā 30 valstīs.

Kiberdrošība

Kiberdrošība ir temats, kas uzmanības lokā nonāk periodiski: vienbrīd šķiet, ka viss ir kārtībā, un tajā nav nepieciešams investēt, taču pēc mirkļa atkal lasām par kārtējo informācijas noplūdi kādā nozīmīgā organizācijā. Arī 2021. gadā jau esam paspējuši dzirdēt par virkni notikumu: gan par milzīgo datu noplūdi ASV kompānijā Parler, gan arī par SolarWinds informācijas noplūdi pašās ASV valdības sistēmās un uzņēmumos.

Patiesība ir tāda, ka ar katru dienu palielinās informācijas apjoms, kas atrodas uzņēmumu rokās, un hakeri, kuri cenšas tai piekļūt, nepadosies, tikai kļūs neatlaidīgāki un meklēs jaunus veidus, kā iekļūt sistēmās.


Raksts veidoties balstoties uz Whitecap tehnoloģiju apkopojumu.